Basendži izveidoti kā medību suņu šķirne Centrālajā Āfrikā Kongo apmēram pirms trīssimts gadiem. No Kongo divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados šie suņi tika ieviesti Eiropā. Pigmēji turēja šos suņus medībām, dēvējot par „mazajām meža būtnēm”. Viņi ir ātri, veikli un ārkārtīgi „lecīgi” suņi.

Basendži ir vidēji lieli suņi, to augums ir ap 40-43 cm, muskuļotā ķermeņa masa – 9,5-11 kg. Raksturīgas to iezīmes ir stāvas ausis, grumbainā piere un gredzenā uz muguras sagrieztā aste, kā arī baltās krūtis. Īsā apmatojuma krāsas – ruds ar baltu, melns ar baltu, reti sastopami trīskrāsaini dzīvnieki.

Raksturīgākā šo suņu īpatnība – tie nerej, bet uztraukumā izdod skaņas, kas līdzīgas tiroliešu jodelēšanai. Basendži gaita vienmēr ir lietišķa, ātra, rodas iespaids, ka suns nekad nenogurst.

Potenciālajiem suņu saimniekiem jāņem vērā, ka basendži samērā nesen tika pieradināti, tiem ir tieksme rīkoties patstāvīgi, nepatīk, ka saimnieks komandē, vienmuļi vingrinājumi ātri apnīk. Neatkarīgais, sturgalvīgais basendži ir ļoti grūti audzināms, lai gan daudz kas atkarīgs no saimnieka pacietības un uzņēmības.

Basendži ir neatkarīgs un patstāvīgs, tomēr ļoti pieķeras savam saimniekam, vēlas uzturēties tā sabiedrībā. Suņa ziņkārīgais, draudzīgais, rotaļīgais, mīlīgais raksturs ļauj bez problēmām iekļauties mājas dzīvē. Ar basendži nedrīkst spieties rupji un nevar gaidīt pelnīgu suņa paklausību. Pret bērniem izturas iecietīgi tikai līdz zināmai robežai, pret svešiem piesardzīgs, vēlas aizsargāt savu saimnieku. Ar citiem suņiem kontaktejas bez problemām, bet citus mazos dzīvniekus uzrver kā medījumu, tādēļ vēlams pie to sabiedrības kucēnu radināt jau no mazotnes.

Ļoti tīrīgi suņi bez raksturīgās suņa smakas, īso, smalko kažoku mēdz tīrīt ar ķepu kā kaķis. Nepatīk slapjš un auksts laiks.